Procalcitonin ir olbaltumviela, ko ražo ķermenis, reaģējot uz baktēriju un sēnīšu infekcijām. Tas tiek uzskatīts par iekaisuma biomarķieri un ir plaši pētīts kā nopietnu infekciju, piemēram, sepsi, rādītājs.
Kā darbojas prokalcitonīns?
Procalcitonin ražo vairogdziedzera C šūnas, un to parasti pārveido kalcitonīnā – hormonā, kas regulē kalcija līmeni asinīs. Tomēr infekcijas laikā prokalcitonīna ražošana ievērojami palielinās.
Kad imūnsistēma nosaka baktēriju vai sēnīšu klātbūtni, tā atbrīvo iekaisuma citokīnus, piemēram, alfa audzēja nekrozes faktoru (TNF-α) un starpleicīnu-6 (IL-6). Šie citokīni stimulē vairogdziedzera C šūnu prokalcitonīna ražošanu.
Procalcitonin, savukārt, darbojas kā imūnsistēmas karogs, palīdzot regulēt iekaisuma reakciju. Tas kavē proinflammatīvu citokīnu veidošanos un stimulē pretiekaisuma citokīnu, piemēram, interleikīna-10 (IL-10), veidošanos.
Procalcitonin lietošana klīniskajā praksē
Prokalcitonīna deva ir plaši izmantota klīniskajā praksē, lai palīdzētu baktēriju un sēnīšu infekciju diagnostikā un uzraudzībā. To var izmērīt, izmantojot asins analīzes.
Pacientiem ar aizdomām par infekciju augsts prokalcitonīna līmenis var norādīt uz baktēriju vai sēnīšu infekcijas klātbūtni. Turklāt prokalcitonīnu var izmantot arī, lai uzraudzītu reakciju uz ārstēšanu, jo tā līmenis parasti samazinās, kontrolējot infekciju.
Procalcitonin izmantošanas priekšrocības
Procalcitonin lietošana klīniskajā praksē sniedz vairākas priekšrocības. Tas ļauj precīzāk novērtēt infekciju klātbūtni un smagumu, palīdzot ārstiem terapeitisko lēmumu pieņemšanā, piemēram, antibiotiku receptē.
Turklāt prokalcitonīna deva var palīdzēt samazināt nevajadzīgu antibiotiku lietošanu, kas veicina baktēriju rezistences attīstības novēršanu un blakusparādību samazināšanu, kas saistīta ar šo zāļu lietošanu.
Ieguvums 1: precīzāks infekciju klātbūtnes un smaguma novērtējums
Ieguvums 2: palīdzība terapeitisko lēmumu pieņemšanā
Ir pierādīts, ka prokalcitonīna lietošana klīniskajā praksē ir vērtīgs līdzeklis baktēriju un sēnīšu infekciju diagnosticēšanā un uzraudzībā. Tas ļauj precīzāk novērtēt infekciju klātbūtni un smagumu, palīdzot ārstiem terapeitisko lēmumu pieņemšanā.