Ko nozīmē gnosticisms?
Gnosticisms ir filozofiska un reliģiska strāva, kas parādījās otrajā gadsimtā AD un tai bija liela ietekme uz primitīvo kristīgo domāšanu. Šī domas strāva meklē zināšanas (gnozi) kā garīgas pestīšanas sasniegšanas veidu.
Gnosticisms
izcelsme un īpašības
Gnosticismam ir saknes dažādās reliģiskās un filozofiskās tradīcijās, piemēram, platonismā, jūdaismā un kristietībā. Tas attīstījās galvenokārt hellēnisma periodā, kad kontakts starp dažādām kultūrām un reliģijām bija intensīvs.
Viena no galvenajām gnosticisma īpašībām ir pārliecība par slepenu zināšanu esamību, kas paredzēta tikai iniciatoriem. Šīs zināšanas tiek uzskatītas par būtiskām garīgai atbrīvošanai un savienībai ar dievišķo.
Galvenie gnosticisms
Gnosticismā ir vairāki pamatjēdzieni, kas palīdz izprast šo domas strāvu. Daži no tiem ir:
ol>
gnosticisma ietekme uz kristietību
Gnosticismam bija liela ietekme uz primitīvo kristietību, it īpaši kristīgā laikmeta agrīnajos gadsimtos. Daudzi no gnostiskajiem rakstiem baznīca uzskatīja par ķecerīgiem un nebija iekļauti Bībeles kanonā.
Šo ietekmi var uztvert dažās kristietības straumēs, piemēram, manichaeism un Catarismo, kurām ir noteiktas gnostiskas idejas. Turklāt daži zinātnieki uzskata, ka gnosticisms ietekmē noteiktas kristiešu doktrīnas, piemēram, sākotnējā grēka ideju.
Kritika un strīdi par gnosticitāti
Gnosticisms ir bijis kritikas un diskusiju mērķis visā vēsturē. Daudzi savas idejas uzskatīja par ķecerīgām un pretrunā ar reliģisko ortodoksiju. Turklāt gnosticisms bija saistīts ar bīstamām kustībām, piemēram, politisko gnosticismu.
Neskatoties uz kritiku, gnosticisms joprojām ir studiju un intereses objekts daudziem reliģijas un filozofijas pētniekiem un zinātniekiem. Viņu idejas un koncepcijas joprojām tiek diskutētas un analizētas no dažādām perspektīvām.
Secinājums
Gnosticisms ir filozofiska un reliģiska strāva, kas meklē zināšanas kā garīgās pestīšanas sasniegšanas veids. Ar savām saknēm dažādās reliģiskās un filozofiskajās tradīcijās gnosticismam bija būtiska ietekme uz primitīvo kristietību un joprojām ir šodien pētījumu un debašu objekts.